Attiecības

kads ir tavs jautajumsAicinām ikvienu Meta-reality lapas apmeklētāju uzdot savu neskaidro vai sasāpējušos jautājumu par dzīvi, par nāvi, par eksistenci, par apziņu, par pieredzi, par garīgo praksi un mācībām, par meditāciju vai jebkuru citu šai tematikai atbilstošu un kāds no mūsu pieaicinātajiem viesiem pēc iespējām uz to atbildēs – Pēteris Kļava, Normunds Astra vai Valdis Svirskis.

Jautājumi un atbildes tiks publicētas atsevišķā sadaļā – “Jautājumi un atbildes”. Jautājumus var uzdot arī anonīmi, jautājuma uzdevēji netiks publiskoti. Centīsimies atbildēt uz visiem jautājumiem, bet publiskoti tiks būtiskākie un interesantākie. Ceram, ka tas palīdzēs sevis un realitātes izziņas ceļā un būs noderīgi arī citiem! 

Jautājumus lūdzam sūtīt uz e-pastu: info@meta-reality.info vai izmantojot kontaktformu.

1.jautājums

Kāpēc mēs satiekam un iemīlam cilvēku, ar kuru nevaram būt kopā? Kāpēc Dievs (Visums) vēlas, lai neatbildētas mīlestības ciešanas pārvērš mūsu dzīvi par tumsas bezdibeni?… un nesakiet, ka tā mēs mācāmies… ko var tā iemācīties, ja sāpēs paralizē vēlmi dzīvot?

Atbild: Normunds Astra

Mana atbilde varbūt tev nepatiks, bet tā būs godīga. Es nezinu kāpēc tieši “tu” satiki cilvēku, kuru mīli, bet nevari būt kopā. Es nezinu kāpēc tas notika tieši ar “tevi”. Es redzu, ka daži iemīlējušies ir kopā un ir laimīgi, bet citi nē.

Tu jautā, kāpēc Dievs (Visums) vēlas, lai tu ciet sāpes. Es varu droši apgalvot, ka Dievs to nevēlas. Viņam nav nekāda sakara ar to, kas notiek mūsu dzīvēs. Es pat varu teikt vēl vairāk: Viņš nezin, ka mēs esam. Un tātad Viņš nezin neko no tā, ko mēs jūtam, šajā gadījumā ciešanas un sāpes.

Tas, kas notiek mūsu dzīvēs, tas, ko mēs domājam un ko izjūtam, viss tas ir tikai un vienīgi mūsu “personīgajā” pasaulē.

Ir kaut kādi iemesli, mums nesaskatāmi, kaut kur mūsos ļoti dziļi paslēpušies, kas mums liek darīt tieši tās lietas, kuras darām. Ir kaut kādi “spēki”, kas mūs dzen noteiktos virzienos un ir kaut kāda ar prātu neaptverama notikumu kopa, kas izpaužas tieši tādos apstākļos, kuros mēs atrodamies.

Es noteikti tev neteikšu, ka tā mēs mācamies, jo es neredzu pasauli kā “skolu” vai “pionieru nometni”.

Es tikai tev gribētu teikt to, ka ticu un pat vairāk, esmu pārliecināts, ka tu savā dzīvē piedzīvosi ne tikai sirds tumsas bezdibeni, bet arī pacelsies mīlestības spārnos un nevis viena, bet kopā ar savu mīļoto.

Un es nezinu, diemžēl, vai tas būs tieši šis cilvēks vai kāds cits, bet es ticu, ka tad, kad tas notiks ar tevi, tu jutīsi un piedzīvosi tik lielu mīlestību, ka tā dzēsīs no tavas sirds visas rētas un atmiņas par sāpēm, un ciešanām, tevis izdzīvotām. Patiesa mīlestība uz to ir spējīga.

Un vēl. Kamēr tu nevari būt kopā ar mīļoto, nepārstāj mīlēt. Mīlestība vienatnībā spēj uzplaukt par visskaistāko ziedu un patiesi mīloša sirds, pat vienatnībā, spēj radīt brīnumus un neiespējamo padarīt par iespējamu. Nav lielāka spēka pasaulē par mīlestību, tāpēc mīli.

Mīli, pat ja tas tev rod sāpes. Sāpes un ciešanas ir ļoti maza samaksa par patiesu mīlestību.

Mīli, pat ja sāp. Mīli.

Komentāri

Jūsu e-pasts netiks publicēts.
Obligāti aizpildāmie lauki*