Zinātnieki pierādījuši, ka nākotnes notikumi var mainīt pagātni

Hadron Collider

Austrāliešu zinātnieku eksperiments ir pierādījis, ka tas, kas notiek pagātnē ar elementārdaļiņām, tiek noteikts tikai pēc tam, kad tās tikušas novērotas. Līdz novērojuma brīdim realitāte ir tikai abstrakcija.

Kvantu fizika ir dīvaina pasaule. Tā pēta subatomārās daļiņas, kuras ir fiziskās matērijas uzbūves pamats. Likumi, kas pārvalda šo mikropasauli, šķiet ļoti atšķirīgi no tiem, kurus novērojam makropasaulē daudz lielāka izmēra objektiem. Kvantu likumi šķiet pretrunā ar veselo saprātu, jo tajā līmenī viena daļiņa vienlaicīgi var būt kā divi atšķirīgi objekti vai pat atrasties divās dažādās vietās. Divas daļiņas var būt savā starpā cieši saistītas un momentāni apmainīties ar informāciju – šķietami ātrāk par gaismu, neatkarīgi no attāluma starp tām un pat ja tās atrodas katra savā Visuma nostūrī. Kvantu daļiņas var pārvietoties cauri blīviem objektiem, līdzīgi kā spoks varētu iziet cauri sienai.

Jaunākajos pētījumos zinātnieki ir pierādījuši, ka to, kas notiek ar kvantu daļiņu konkrētā brīdi, nosaka nevis pagātnes, bet gan nākotnes notikumi. No tā varētu secināt, ka subatomārā līmenī laiks var ritēt arī atpakaļgaitā. Tieši tādi paši procesi šobrīd norit arī tavā fiziskajā ķermenī. Einšteins to reiz nosauca par spocīgo (spooky) efektu un kvantu teorijas pamatlicējs Nils Bors reiz teica – „ja kvantu mehānika nav dziļi jūs šokējusi, jūs to vēl neesat sapratuši!”

Kā rāda jaunākie eksperimenti, kurus veikuši Austrālijas Nacionālās Universitātes pētnieki, publicējot rezultātus preses relīzē [1] un kā izsakās Andrevs Truscots (Andrew Truscott) – „realitāte neeksistē, ja tu to nenovēro”.

Zinātnieki jau izsenis ir noskaidrojuši, ka gaismas daļiņa – fotons – var uzvesties gan kā vilnis, gan kā daļiņa, novērojumiem izmantojot tā saucamo dubutspraugas eksperimentu [2]. Eksperiments parādīja, ka raidot gaismu cauri divām spraugām uz ekrānu, fotoni var iziet cauri vienai spraugai kā daļiņa, atstājot uz ekrāna punktus, vai arī iziet cauri abām spraugām vienlaikus kā vilnis, veidojot uz ekrāna interferences rakstu.

dubutspraugas eksperiments

Klasiskais dubultspraugas eksperiments (Wiki)

Kvantu fizika skaidro, ka iemesls šādai parādībai ir tas, ka daļiņai trūkst noteiktu fizikālu īpašību un daļiņa ir definēta tikai kā varbūtība tai atrasties dažādos stāvokļos. Varētu teikt, ka daļiņa eksistē it kā „iesaldētā”, apturētā stāvoklī līdz pat novērošanas brīdim, kad tā var pieņemt gan daļiņas, gan viļņa formu, saglabājot šo abu formu fizikālās īpašības. Sākotnēji tika meklēti dažādi triviāli iemesli šādai uzvedībai. Populārākais skaidrojums ir tas, ka varbūt daļiņas uzvedību ietekmē detektori, kuri atrodas pie spraugām un nosaka, caur kuru spraugu ir izgājusi daļiņa. Vēlākie eksperimenti parādīja, ka šis skaidrojums nav patiess, tomēr vēl arvien ir mazāk informēti fiziķi, kuri to izmanto.

Līdz šim, balstoties uz dubultspraugas eksperimentu rezultātiem, tika uzskatīts, ka fotons, kolapsējot no superpozīcijas uz vilni vai daļiņu, nevar vienlaicīgi atrasties abos stāvokļos, tāpēc nav iespējams novērot abus stāvokļus vienlaicīgi. Tomēr nesenajā pētījumā, kurš tika publicēts zinātnes žurnālā “Digital Journal” [3], pirmo reizi vēsturē fotona pozīcija ir fiksēta abos stāvokļos vienlaicīgi – gan kā daļiņa, gan kā vilnis.

dubutspraugas eksperiments 2

Pirmais iegūtais attēls, kurā gaisma uzvedās divejādi gan kā daļiņa, gan kā vilnis (Fabrizio Carbone/EPFL)

Problēma, kas joprojām nodarbina daudzus zinātniekus – kas liek fotonam izlemt par vienu vai otru stāvokli?

Austrālijas zinātnieki ir veikuši līdzīgu dubutspraugas eksperimentu (publicēts 2015.gada 25.maijā žurnālā „Nature Physics” [4]) fotonu vietā izmantojot hēlija atomus, kuriem atšķirībā no gaismas fotoniem, ir masa un kuri mijiedarbojas ar elektromagnētiskiem laukiem. Zinātnieki sprieda, ka hēlija atomi uzvedīsies līdzīgi kā gaismas fotoni, pieņemot viļņa vai daļiņas formu. Šoreiz viņi atomu plūsmu laida cauri režģim, ko izveidoja no lāzera stariem. Taču eksperimenta laikā tika pievienots arī papildus lāzera režģis pēc tam, kad atoms bija šķērsojis jau pirmo režģi. Otrais režģis netika pievienots katru reizi, bet pēc nejaušības principa, lai redzētu, kā reaģēs daļiņas.

Tika novērots, ka izmantojot abus režģus vienlaicīgi, atoms šķērsoja režģus viļņa formā, bet kad otrais režģis tika noņemts, atoms uzvedās kā daļiņa un lidoja cauri tikai vienai no spraugām. Tātad, kādu formu daļiņa pieņems, tika noteikts tajā brīdi, kad tika pievienots otrais režģis un kad daļiņa tika novērota. Līdz tam brīdim atoms it kā „nebija izlēmis”, vai turpināt uzvesties kā vilnim vai daļiņai. Šķietamais secinājums – laiks it kā spēj ritēt atpakaļ, cēloņi mainījās ar sekām, nākotnes novērojums izmainīja pagātnes notikumu.

Kā rāda pētījumi, kuri publicēti pagājušajā gadā žurnālā “Guardian [5], šādi kvantu procesi norisinās arī mūsu smadzenēs un mūsu ķermeņa šūnās.

Rakstā izmantotie informācijas avoti: 

[1]  http://www.sciencedaily.com/releases/2015/05/150527103110.htm

[2]  https://en.wikipedia.org/wiki/Double-slit_experiment

[3]http://www.digitaljournal.com/science/first-ever-photo-of-light-as-both-wave-and-particle-at-same-time/article/427484

[4] http://www.nature.com/nphys/journal/v11/n7/full/nphys3343.html

[5] http://www.theguardian.com/science/2014/oct/26/youre-powered-by-quantum-mechanics-biology

http://www.news.com.au/technology/science/quantum-theorys-crazy-reality-demonstrated-by-australian-scientists/story-fn5fsgyc-1227380723772

http://www.digitaljournal.com/science/experiment-shows-future-events-decide-what-happens-in-the-past/article/434829#ixzz3hG5uKTwT

Komentāri

Jūsu e-pasts netiks publicēts.
Obligāti aizpildāmie lauki*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.